This site uses cookies.
Some of these cookies are essential to the operation of the site,
while others help to improve your experience by providing insights into how the site is being used.
For more information, please see the ProZ.com privacy policy.
This person has a SecurePRO™ card. Because this person is not a ProZ.com Plus subscriber, to view his or her SecurePRO™ card you must be a ProZ.com Business member or Plus subscriber.
Affiliations
This person is not affiliated with any business or Blue Board record at ProZ.com.
Services
Translation, Interpreting, Editing/proofreading
Expertise
Specializes in:
Law: Contract(s)
Law (general)
Human Resources
Accounting
Insurance
Also works in:
Finance (general)
Computers (general)
Cosmetics, Beauty
Furniture / Household Appliances
Certificates, Diplomas, Licenses, CVs
Business/Commerce (general)
General / Conversation / Greetings / Letters
Law: Taxation & Customs
Engineering (general)
More
Less
Rates
English to Latvian - Standard rate: 0.05 EUR per word Latvian to English - Standard rate: 0.05 EUR per word Norwegian (Bokmal) to Latvian - Standard rate: 0.08 EUR per word Russian to Latvian - Standard rate: 0.03 EUR per word Norwegian (Bokmal) to English - Standard rate: 0.08 EUR per word
More
Less
Blue Board entries made by this user
0 entries
Portfolio
Sample translations submitted: 1
English to Latvian: BALTIC SEA BROAD-SCALE MARITIME SPATIAL PLANNING (MSP) PRINCIPLES General field: Law/Patents Detailed field: Environment & Ecology
Source text - English BALTIC SEA BROAD-SCALE MARITIME SPATIAL PLANNING (MSP) PRINCIPLES
Adopted by HELCOM Heads of Delegations meeting on 8-9 December 2010
Adopted by VASAB Committee on Spatial Planning and Development of the Baltic Sea Region
on 13 December 2010
HELCOM and VASAB,
RECALLING the HELCOM Baltic Sea Action Plan commitment to jointly develop by 2010, as well as test, apply and evaluate by 2012, in co-operation with other relevant international bodies, broad-scale, cross-sectoral, marine spatial planning principles based on the Ecosystem Approach: whereby all Contracting Parties and relevant HELCOM bodies shall co-operatively participate; thereby giving guidance for the planning and ensuring the protection of the marine environment and nature, including habitats and seafloor integrity; securing sustainable use of marine resources by reducing user conflicts and adverse impacts of human activities,
RECALLING the “HELCOM Recommendation 28E/9 on development of broad-scale marine spatial planning principles in the Baltic Sea area” adopted to facilitate the protection and sustainable use of the Baltic Sea.
RECALLING that Maritime Spatial Planning is promoted and called for by the VASAB Long Term Perspective, Nordic Council of Ministers, the European Union Strategy for the Baltic Sea Region and its objectives, The European Union Marine Strategy Framework Directive, the Integrated Maritime Policy for the European Union, including its roadmap with Maritime Spatial Planning Principles, and the work of UNESCO.
AWARE that while management and regulation of human activities is divided into sectoral frameworks, the Baltic Sea ecosystem hosting these activities and enabling economic and social prosperity, is a single entity which has limits in terms of ecological integrity and available space, and is inherently connected to activities and processes on land.
AWARE that there is an increasing need and competition for marine space of the Baltic Sea which requires an integrated, cross-sectoral approach of managing human activities.
AWARE that Maritime Spatial Planning is an instrument for analysing, coordinating and allocating the spatial and temporal distribution of human activities in marine areas to achieve a balance between economic, environmental, social and any other interests in line with internationally and nationally agreed objectives.
AWARE that the Baltic Sea is in great need of a developed, well adapted and coherent Maritime Spatial Planning to accomplish long term trade-offs between different and sometimes competing human activities, thereby providing a predictable framework for maritime economic investment and activities, for creating job opportunities and at the same time ensuring compatibility with good environmental status, thus promoting sustainable development of the marine areas and the Baltic Sea Region.
AWARE that according to sustainable development the needs of the present generation should be met without compromising the ability of future generations to meet their own needs.
ACKNOWLEDGE that although substantial work has already been carried out in the Baltic Sea Region as regards Maritime Spatial Planning and Management, still great differences exist between the Baltic Sea Region countries in terms of Maritime Spatial Planning systems
AGREE that this document, including the following ten principles, will provide valuable guidance for achieving better coherence in the development of Maritime Spatial Planning systems in the Baltic Sea Region:
1. Sustainable management
Maritime Spatial Planning is a key tool for sustainable management by balancing between economic, environmental, social and other interests in spatial allocations, by managing specific uses and coherently integrating sectoral planning, and by applying the ecosystem approach. When balancing interests and allocating uses in space and time, long-term and sustainable management should have priority.
2. Ecosystem approach
The ecosystem approach, calling for a cross-sectoral and sustainable management of human activities, is an overarching principle for Maritime Spatial Planning which aims at achieving a Baltic Sea ecosystem in good status -a healthy, productive and resilient condition so that it can provide the services humans want and need. The entire regional Baltic Sea ecosystem as well as sub-regional systems and all human activities taking place within it should be considered in this context. Maritime Spatial Planning must seek to protect and enhance the marine environment and thus should contribute to achieving Good Environmental Status according to the EU Marine Strategy Framework Directive and HELCOM Baltic Sea Action Plan.
3. Long term perspective and objectives
Maritime Spatial Planning should have a long term perspective in relation to the goals it seeks to attain and to its environmental, social, economic and territorial effects. It should aim for long-term sustainable uses that are not compromised by short term benefits and be based on long term visions strategies and action plans. Clear and effective objectives of Maritime Spatial Planning should be formulated based on these principles and national commitments. The establishment of a legal basis for Maritime Spatial Planning in the Baltic Sea countries should be investigated including vertically and horizontally well coordinated decision making processes concerning sea space uses to ensure efficient implementation of maritime spatial plans and to provide for an integrated sea space allocation process when such plans do not yet exist.
4. Precautionary Principle
Maritime Spatial Planning should be based on the Precautionary Principle. This implies planning has an obligation to anticipate potential adverse effects to the environment before they occur, taking into account Article 3 of the Helsinki Convention, and take all precautionary measures so that an activity will not result in significant harm.
A similar, but distinct, forward looking perspective should be applied with respect to the economic and social dimensions.
5. Participation and Transparency
All relevant authorities and stakeholders in the Baltic Sea Region, including coastal municipalities as well as national and regional bodies, should be involved in maritime spatial planning initiatives at the earliest possible stage and public participation should be secured. Planning processes should be open and transparent and in accordance with international legislation.
6. High quality data and information basis
Maritime Spatial Planning should be based on best available and up to date comprehensive information of high quality that to the largest extent possible should be shared by all. This calls for close cooperation of relevant GIS and geo-statistical databases, including the HELCOM GIS, monitoring and research in order to facilitate a trans-boundary data exchange process that could lead to a harmonised pan-Baltic data and information base for planning. This base should cover historical baselines, present status as well as future projections of both environmental aspects and human activities. It should be as comprehensive, openly accessible and constantly updated as possible and compatibility with European and Global initiatives should be ensured.
7. Transnational coordination and consultation
Maritime spatial planning should be developed in a joint pan-Baltic dialogue with coordination and consultation between the Baltic Sea states, bearing in mind the need to apply international legislation and agreements and, for the HELCOM and VASAB EU member states, the EU acquis communitaire. Such dialogue should be conducted in a cross-sectoral context between all coastal countries, interested and competent organizations and stakeholders. Whenever possible maritime spatial plans should be developed and amended with the Baltic Sea Region perspective in mind.
8. Coherent terrestrial and maritime spatial planning
Spatial planning for land and for the sea should be tightly interlinked, consistent and supportive to each other. To the extent possible legal systems governing spatial planning on land and sea should be harmonised to achieve governance systems equally open to handle land and sea spatial challenges, problems and opportunities and to create synergies. Synergies with Integrated Coastal Zone Management should be strengthened in all BSR countries and in a cross-border setting.
9. Planning adapted to characteristics and special conditions at different areas
Maritime spatial planning should acknowledge the characteristics and special conditions of the different sub-basins of the Baltic Sea and their catchments. Consideration should be taken of the need for separate sub-regional planning adapted to such areas including sub-regional objectives supplementing regional objectives specified in principle 3. In general maritime spatial plans should seek coherence across ecosystems.
10. Continuous planning
Maritime spatial planning should reflect the fact that planning is a continuous process that will need to adapt to changing conditions and new knowledge. Monitoring and evaluation of the implementation of maritime plans and its environmental, as well as socio-economic, effects should be carried out with a view to identify unforeseen impacts and to improve planning data and methods. This monitoring and evaluation should, particularly in its trans-boundary dimensions and in addition to national and transboundary monitoring schemes, build on, and if possible be part of, regional monitoring and assessments carried out by regional organisations.
Translation - Latvian BALTIJAS JŪRAS PLAŠA MĒROGA JŪRAS TELPISKĀS PLĀNOŠANAS (JTP) PRINCIPI
Pieņemti HELCOM delegāciju vadītāju sanāksmē 2010.gada 8.-9.decembrī.
Pieņemti VASAB Baltijas jūras reģiona telpiskās plānošanas un attīstības komitejā 2010.gada 13.decembrī.
HELCOM un VASAB,
ATCEROTIES ar HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu uzņemtās saistības sadarbībā ar citām attiecīgajām starptautiskajām iestādēm līdz 2010.gadam kopīgi izstrādāt, un līdz 2012.gadam pārbaudīt, piemērot un novērtēt plaša mēroga, starpnozaru, jūras telpiskās plānošanas principus, par pamatu izmantojot ekosistēmu pieeju: kuriem sadarbojoties pievienojas visas Līgumslēdzējas puses un attiecīgās HELCOM iestādes; ar kuriem tiek sniegtas plānošanas vadlīnijas un nodrošināta jūras vides un dabas aizsardzība, tostarp dzīvotnes un jūras dibena integritāti; nodrošinot jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot lietotāju konfliktus un cilvēka darbību kaitīgo ietekmi;
ATCEROTIES “HELCOM Rekomendāciju 28E/9 par plaša mēroga jūras plānošanas principu izstrādāšanu Baltijas jūras reģionā”, kas tika pieņemta, lai veicinātu Baltijas jūras aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu;
ATCEROTIES, ka jūras telpisko plānošanu veicina un pieprasa VASAB ilgtermiņa perspektīva, Ziemeļu Ministru padome, Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam un tās mērķi, Eiropas Savienības Jūras stratēģijas pamatdirektīva, Eiropas Savienības Integrētā jūrlietu politika, tostarp tās rīcības plāns ar jūras telpiskās plānošanas principiem, un UNESCO darbība;
APZINĀS to, ka kamēr apsaimniekošana un cilvēka darbību regulēšana tiek dalīta pēc nozaru sistēmām, Baltijas jūras ekosistēma, kurā tiek veiktas šīs darbības un kura sekmē ekonomisko un sociālo labklājību, ir vienīgā vērtība, kurai ir robežas ekoloģiskās integritātes un pieejamās vietas ziņā, kā arī tā ir dabiski saistīta ar aktivitātēm un procesiem uz zemes,
SAPROT, ka pastāv aizvien pieaugoša nepieciešamība un konkurence Baltijas jūras telpu, kurai nepieciešama cilvēka veikto apsaimniekošanas darbību integrēta, starpnozaru pieeja,
APZINĀS, ka jūras telpiskā plānošana ir instruments, ar kuru analizēt, saskaņot un piešķirt cilvēka darbību sadalījumu telpā un laikā jūras reģionos, lai panāktu līdzsvaru starp ekonomiskajām, vides, sociālajām un citām interesēm saskaņā ar starptautiskā un valsts līmenī pieņemtajiem mērķiem,
SAPROT, ka Baltijas jūrai ir ļoti vajadzīga rūpīgi izstrādāta, labi pielāgota un saistīta jūras telpiskā plānošana, lai izbeigtu ilgstošos kompromisus starp dažādām un dažkārt konkurējošām cilvēka drarbībām, nodrošinot ar to paredzamu sistēmu jūras ekonomiskajam ieguldījumam un darbībām, radot darba iespējas un vienlaikus nodrošinot atbilstību labam vides stāvoklim, tā sekmējot jūras reģionu un Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību.
APZINĀS, ka saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību pašreizējās paaudzes vajadzības ir jānodrošina, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanu,
ATZĪST, ka Baltija jūras reģionā jau ir veikts nopietns darbs attiecībā uz jūras telpisko plānošanu un apsaimniekošanu, tomēr starp Baltijas jūras reģiona valstīm pastām lielas atšķirības jūras telpiskās plānošanas sistēmu ziņā,
PIEKRĪT, ka šis dokuments, tostarp šādi desmit principi, sniegs vērtīgus ieteikumus, lai panāktu labāku saskaņotību jūras telpiskās plānošanas sistēmu izstrādē Baltijas jūras reģionā:
1. Ilgstpējīga apsaimniekošana
Jūras telpiskā plānošana ir galvenais ilgtspējīgas apsaimniekošanas rīks, ar kuru veidot līdzsvaru starp ekonomiskajām, vides, sociālajām un citām interesēm saistībā ar telspiskajiem piešķīrumiem, ar kuru pārvaldīt īpašus izmantošanas veidus un saskaņoti integrēt nozaru plānošanu un ar kuru piemērot ekosistēmas pieeju. Līdzsvarojot intereses un piešķirot izmantošanas veidus telpā un laikā, prioritāte ir ilgtermiņa un ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
2. Ekosistēmas pieeja
Ekosistēmas pieeja, prasība pēc starpnozaru un ilgtspējīgas apsaimniekošanas cilvēka darbību ir jūras telpiskās plānošanas galvenais princips, kura mērķis ir panākt labu Baltijas jūras ekosistēmas stāvokli – veselīgu, ražīgu un elastīgu stāvokli, lai tā varētu nodrošināt cilvēkiem vēlamos un nepieciešamos pakalpojumus. Šajā kontekstā jāapsver visa reģionālā Baltijas jūras ekosistēma, kā arī apakšreģionālās sistēmas, un visas tajā veiktās cilvēka darbības. Ar jūras un telpiskō plānošanu jāmeklē veidi, kā aizsargāt un uzlabot jūras vidi, tādējādi palīdzot sasniegt labu vides stāvokli saskaņā ar ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu.
3. Ilgtermiņa perspektīva un mērķi
Jūras telpiskai plānošanai jābūt ilgtermiņa perspektīvai attiecībā uz mērķiem, kurus cenšas ar to sasniegt, un tās radīto vides, sociālo, ekonomisko un teritoriālo ietekmi. Tai jātiecas pēc ilgtermiņa ilgtspējīgas lietošanas veidiem, kurus neizjauktu īstermiņa ieguvumi, un tā jāveido uz ilgtermiņa vīziju, stratēģiju un rīcības plānu pamata. Skaidri saprotami un efektīvi jūras telpiskās plānošanas mērķi jāformulē pamatojoties uz šiem principiem un valsts saistībām. Ir jāveic jūras telpiskās plānošanas tiesiskā pamata izveides izpēte Blatijas jūras valstīs, ietverot vertikāli un horizontāli labi saskaņotus lēmumu pieņemšanas procesus par jūras telpas izmantošanu, lai nodrošinātu efektīvu jūras telpisko plānu īstenošanu un lai nodrošinātu integrētu jūras telpas piešķiršanas procesu, ja šādi plāni vēl nepastāv.
4. Piesardzības princips
Jūras telpiskās plānošanas pamatā jābūt piesardzības principam. Tas nozīmē, ka, veicot plānošanu, noteikti ir jāparedz iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz vidi pirms tā ir notikusi, ievērojot Helsinku Konvencijas 3.pantu, un jāveic visi piesardzības pasākumi, lai kādas darbības rezultātā nerastos nopietns kaitējums.
Līdzīga, tomēr atšķirīga, tālredzīga perspektīva jāpiemēro ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem.
5. Līdzdalība un caurspīdīgums
Visas attiecīgās iestādes un Baltijas jūras reģionā ieinteresētās puses, tostarp piekrastes vietējās pašvaldības, kā arī valsts un reģionālās iestādes, jāiesaista jūras telpiskās plānošanas iniciatīvās pēc iespējas ātrāk, kā arī jānodrošina sabiedrības līdzdalība. Plānošanas procesiem jābūt atklātiem un caurspīdīgiem un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.
6. Augstas kvalitātes datu un informācijas pamats
Jūras telpiskai plānošanai jābalstās uz labāko pieejamo un aktuālāko augstas kvalitātes visaptverošu informāciju, ar kuru iespējams dalīties ar visiem pēc iespējas lielākā apmērā. Ar šo tiek prasīta cieša attiecīgo GIS un ģeo-statistikas datubāzu sadarbība, ieskaitot HELCOM GIS, uzraudzība un izpēte, lai veicinātu pārrobežu datu apmaiņas procesu, ar kuru varētu izveidot saskaņotu visu Baltijas valstu datu un informācijas bāzi plānošanai. Šai bāzei vajadzētu ietvert vēsturisko pamatu, tagadējo stāvokli, kā arī nākotnes projekciju gan vides aspektiem, gan cilvēka darbībām. Tai jābūt pēc iespējas vispusīgai, brīvi pieejamai un tā pastāvīgi jāatjaunina, kā arī jānodrošina atbilstība Eiropas un pasaules iniciatīvām.
7. Starptautiska saskaņošana un konsultēšana
Jūras telpiskā plānošana jāveic kopīgā visu Baltijas valstu dialogā, saskaņojot un konsultējoties starp Baltijas jūras valstīm, paturot prātā nepieciešamību piemērot starptautiskos tiesību aktus un nolīgumus un attiecībā uz HELCOM un VASAB ES dalībvalstīm - ES Kopienas tiesību kopums. Šāds dialogs ir jāuztur starpnozaru kontekstā starp visām piekrastes valstīm, ieintersētām un kompetentām organizācijām un ieinteresētām pusēm. Jūras telpiskie plāni, kad vien iespējams, jāizstrādā un jāgroza, domājot par Baltijas jūras reģiona perspektīvu.
8. Saskaņota sauszemes un jūras telpiskā plānošana
Sauszemes un jūras telpiskai plānošanai jabūt savstarpēji cieši saistītai, konsekventai un vienai otru jāatbalsta. Sauszemes un jūras telpisko plānošanu regulējošās tiesību sistēmas pēc iespējas jāsaskaņo, lai panāktu vienlīdz atvērtas regulējošās sistēmas, lai risinātu sauszemes un jūras telpiskos uzdevumus, problēmas un iespējas un veidotu kopdarbību. Kopdarbība ar komplekso piekrastes teritoriju pārvaldību būtu jānostiprina visās BJR valstīs un pārrobežu mērogā.
9. Dažādu reģionu īpatnībām un īpašiem apstākļiem pielāgota plānošana
Veicot jūras telpisko plānošanu, jāņem vērā dažādu Baltijas jūras apakšbaseinu un to sateču īpatnības un īpašie apstākļi. Jāapsver arī nepieciešamība pēc atsevišķas apakšreģionālās plānošanas, kura ir pielāgota šādiem reģioniem, tostarp pēc apakšreģionāliem mērķiem, kuri papildina 3.principā noteiktos reģionālos mērķus. Kopumā jūras telpiskajiem plāniem jātiecas pēc saskaņotības ekosistēmu starpā.
10. Ilgstoša plānošana
Jūras telpiskai plānošanai jāparāda, ka plānošana ir ilgstošs process, kuru būs nepieciešams pielāgot mainīgiem apstākļiem un jaunām zināšanām. Jūras plānu īstenošanas un tās ietekmes uz vidi, kā arī sociāli ekonomiskās ietekmes, uzraudzību un novērtēšanu veic nolūkā, lai atklātu neparedzētu ietekmi un uzlabotu plānošanas datus un metodes. Šāda uzraudzība un novērtēšana, jo īpaši tās pārrobežu aspekti un papildus valsts un pārrobežu uzraudzības shēmas, jāveido, pamatojoties uz un, ja iespējams, tai jābūt daļai no reģionālās uzraudzības un novērtēšanas, kuru veic reģionālās organizācijas.
More
Less
Translation education
Bachelor's degree - International Institute of Practical Psychology
Experience
Years of experience: 25. Registered at ProZ.com: Aug 2008.
Expertise